| |
|
 |
|
|
|
 |
|
 |
| |
|
Apraksts
Domâjams, ka poïu izcelsmes Staòislavs Rogosinskis (Stanislaus Rogosinsky), no kura Rogosi muiža arî ieguvusi savu nosaukumu, uzbûvçjis savu mazo koka muižu kâdreizçjâ pilskalna vai viduslaiku ciemata vietâ. Pirmo reizi muiža pieminçta 1597. gadâ. Rûsmç nosaukumu sâka lietot 20. gadsimta sâkumâ.
No 1629. lîdz 1776. gadam muiža piederçja Tartu karaliskajam tiesas asesoram Hermanam fon Lîbsdorfam (Herman von Liebsdorff). 16. gadsimta vidû tika uzbûvçtas baroka stila muižas çkas ar konventa tipa iekšpagalmu. 1776. gadâ muiža kâ Lîbsdorfu meitas pûrs pârgâja fon Glâzenapu (von Glasenapp) ìimenes îpašumâ.
Kâ muižas vienîgie attçli ir saglabâjušies Johana Kristiâna Broces akvareïi (18./19. g.s.), kas ir galvenais avots, pçtot Rogosi celtniecîbas vçsturi.
Aiz kungu mâjas bija franèu stila regulârais parks, kura terases ar cirptâm liepâm sniedzâs ezera virzienâ. Tâlâk, kanâla vai dîíu apkaimç atradâs dabas parks. Parku ietvçra akmens mûris un dienvidu pusç atradâs muižas augïudârzs. Iekšpagalms tolaik bija lîdzens, pašlaik - nogâze.
19. gadsimta pirmajâ pusç galvenâ muižas çka tika pilnîbâ pârbûvçta. Jaunâ çka bija ievçrojami lielâka un reprezentablâka par iepriekšçjo. Pçc arhitektûras vçsturnieku domâm saglabâjâs kâdreizçjais telpu sadalîjums. Tika sakârtotas arî visas pârçjâs ansamblî ietilpstošâs bûves: pagalms, parks, mûris. Tâpat tika izveidoti dîíi. Vârtu tornis ir uzbûvçts 19. gadsimta beigâs. Kopš 1934. gada çkâ atradusies skola.
Muižas vârtu tornî atrodas novadpçtniecîbas muzejs, kas atvçrts apmeklçtâjiem vasaras sezonâ. |
|
|
 |
|
 |
|
|
|
|
Latviski
